-
1 взглядывать
laiku pa laikam uzmest skatienu, laiku pa laikam palūkoties -
2 покрикивать
laiku pa laikam iekliegties; laiku pa laikam uzkliegt -
3 позёвывать
laiku pa laikam žāvāties -
4 отслужить
v1) gener. nokalpot, nokalpot savu laiku (kļūt nederīgs) (свой век)2) colloq. atkalpot (за что-л.)* * *nokalpot, nostrādāt, nodienēt; atkalpot, atstrādāt; nokalpot savu laiku; beigt dienēt, beigt kalpot, nodienēt [savu laiku], nokalpot [savu laiku], nostrādāt [savu laiku], beigt strādāt; pabeigt dievkalpojumu, noturēt -
5 взвизгивать
v* * *laiku pa laikam iekviekties, [laiku pa laikam] iesmilkstēties, [laiku pa laikam] iespiegties -
6 поглядывать
vliter. mest aci (на кого-л.), mest aci uz kādu (на кого-л.)* * *laiku pa laikam palūkoties, laiku pa laikam paraudzīties, laiku pa laikam paskatīties, laiku pa laikam pavērties, lūkoties, raudzīties, vērties, šķielēt, skatīties -
7 покрякивать
v1) gener. nosēkties (laiku pa laikam)2) colloq. iekrekšķēties (laiku pa laikam), krekstēt (о человеке), krekšķināt, krekšķēt (о человеке), lekrekstēties, nokrekšķināties (šad tad), nokrekšķēties* * *laiku pa laikam iepēkšķēties; laiku pa laikam iekrekstēties -
8 проходить
v1) gener. aizritēt (par laiku), apritēt (par laiku), aptecēt (par laiku), izņemt (mācību vielu) (учебный материал), noiet (kādu posmu), noritēt, paiet (par laiku), pāriet (norimt, mitēties), aiziet (garām - kam) (мимо кого-чего, что), aizsoļot (мимо кого-чего), aizsteigties, aiztecēt, nostaigāt2) colloq. iziet (cauri kam) (через что-л.), nolīt (о дожде)* * *sastaigāt, nostaigāt; iet cauri, iet iekšā, iet pāri, paiet, ieiet, iziet, saiet, pāriet; aiziet garām, iet garām, paiet garām; apritēt, notecēt, paiet, aizritēt, aiztecēt, aiziet; iziet [cauri], iet cauri, sūkties cauri, izsūkties [cauri] -
9 занимать
v1) gener. ieņemt (vietu; amatu) (место; должность), (no kā) patapināt (aizņemties) (у кого), aizņemt, apdzīvot (telpu), kavēt kādam laiku (кого-л.), nodarbināt (дать занятие), pakavēt kādam laiku (кого-л.), saistīt2) colloq. (pilsētu, cietoksni) ieņemt (ko) (÷òî), aizņemties* * *laiku, nodarbināt, kavēt; interesēt, nodarbināt -
10 надолго
-
11 покашливать
v* * *laiku pa laikam iekāsēties, laiku pa laikam ieklepoties, kāsēt, klepot -
12 пройти
v1) gener. aizritēt (par laiku), apritēt (par laiku), aptecēt (par laiku), izņemt (mācību vielu) (учебный материал), noiet (kādu posmu), paiet (kādu gabalu) (немного), pāriet (norimt, mitēties), aiziet (garām - kam) (мимо кого-чего, что), aizsoļot (мимо кого-чего), aizsoļot garām (ìèìî), aizsteigties, aiztecēt, nostaigāt, uzlīt (о дожде)2) colloq. iziet (cauri kam) (через что-л.), nolīt (о дожде)* * *paiet, ieiet, saiet, pāriet, iziet; nopeldēt, nostaigāt, noskriet, nobraukt, noiet; aiziet garām, paiet garām; paklīst, izplatīties, iziet; uzsnigt, uzlīt, nolīt, uznākt, uzkrist, nobirt; apritēt, aizritēt, paiet, aiztecēt, aiziet; pārstāt, mitēties, nostāties, rimties, paiet, pāriet; paiet; iziet [cauri], izsūkties [cauri]; izrakt [cauri]; iziet; tikt; izņemt; [pa]beigt; pārlaist, uzlaist -
13 развлекать
vgener. izklaidēt, kavēt kādam laiku (кого-л.)* * *pakavēt laiku, kavēt laiku, uzjautrināt -
14 временами
advgener. brīžiem, laiku pa laikam, lāgiem, lāgu lāgiem, reizumis, reizēm* * *brīžiem, laikiem, laiku pa laikam, šad un tad, dažkārt, reizēm -
15 временно
-
16 вылёживаться
v* * *ilgāku laiku gulēt, ilgāku laiku palikt gultā -
17 дать время на размышление
dot laiku pārdomāšanai, dot laiku apdomāties -
18 забавлять
-
19 занять
v1) gener. ieņemt (vietu; amatu) (место; должность), (no kā) patapināt (aizņemties) (у кого), aizņemt, nodarbināt (дать занятие), pakavēt kādam laiku (кого-л.)2) colloq. (pilsētu, cietoksni) ieņemt (ko) (÷òî), aizņemties* * *aizņemties; aizņemt; laiku, pakavēt, nodarbināt; modināt interesi, sākt nodarbināt, ieinteresēt; ieņemt -
20 навеки
advgener. uz laiku laikiem, uz mūžiem, uz mūžu, uz mūžīgiem laikiem* * *uz mūžiem, uz mūžu, uz laiku laikiem, uz mūžīgiem laikiem, uz mūžu mūžiem, uz visiem laikiem
См. также в других словарях:
laiku — laikù adv. DŽ 1. reikiamu metu; nustatytu terminu: Viskas reikia laiku daryti Žem. Tik laiku atvažiuok, nesivėluok GK1938,125. Nelaikù gimė Sr. 2. anksti: Laiku dirvų neišdirbus, usnys tau išdygs M.Valanč. Ko taip laikù sugulėt Kal. Laiku… … Dictionary of the Lithuanian Language
laiku — laikù prv. Ne laikù lỹja – pati̇̀ šienapjūtė … Bendrinės lietuvių kalbos žodyno antraštynas
laikumas — laikùmas sm. (2) laikas (konstrukcijoje su „dėl“): Dėl laikùmo tai laikas atšilti Kal … Dictionary of the Lithuanian Language
laikas — 1 laĩkas sm. (4) 1. sing. fil. nuolat besivystančios materijos egzistavimo forma: Pagrindinės bet kurios būties formos yra erdvė ir laikas rš. 2. sing. trukmė, tos trukmės tarpas, matuojamas amžiais, metais, mėnesiais, dienomis, valandomis ir… … Dictionary of the Lithuanian Language
lig — 1 lìg praep. su gen., dat., instr. ir su padalyviu, pusdalyviu, dalyviu ir prieveiksmiu; plg. 1 iki. 1. žymėti vietai (ar daiktui), kuri veiksmu pasiekiama, kurios link einama: Eik lig ežero, lig tvoros (lig ežerui, lig tvorai) J.Jabl. Palydėjo… … Dictionary of the Lithuanian Language
su — 1 sù praep. su instr. R, R411, MŽ, Sut, K, M, J, NdŽ, KŽ I. draugės santykiams reikšti. 1. žymint veiksmo antrąjį veikėją (gyvą būtybę ar daiktą): Barbė su Pime dainavo pašukų dainą K.Donel. Važiavę dviejuos žmogus su pačia savo BM58(Žb). Dvieja … Dictionary of the Lithuanian Language
sulig — 1 sulìg praep. su gen., dat., acc., instr. Rtr, DŽ, NdŽ, sùlig Pv; LL121, sulyg K, LD427(Vlkv), Klvr; N, M, L, Rtr 1. Lzd, Mrs, Kb, Kkl, Upn, Ktk, Pnd, Dglš iki, ligi (žymint daikto buvimo ar veiksmo paplitimo erdvėje ribą): Dubysos pakraščiais … Dictionary of the Lithuanian Language
senas — sẽnas, à adj. (4) K; SD352, H154, R, I, Sut, N, BzB329 1. SD39, M turintis daug amžiaus, sulaukęs senatvės, nejaunas (apie žmones, gyvulius); ilgai augantis (apie augalus); pršn. jaunas: Žmona sena SD4. Senas, vetušas SD132. Jis labai sẽnas… … Dictionary of the Lithuanian Language
sykis — 1 sỹkis sm. (2) 1. R, Sut, N, K, L, Rtr, DŽ kartas: Savo gyvasty pirmą sykį girdėjau tą žodį J. Sykį jai prakaitas pylė, sykį šaltis krėtė Žem. Vienu sykiu atsiuntė daug pinigų, t. y. vienu luomu J. Vienu sykiu visų tų medžių neparveši J.Jabl.… … Dictionary of the Lithuanian Language
trumpas — 2 trum̃pas, à adj. (4) KBII114, LsB190, Š, Rtr, DŽ, KŽ; SD164, Lex56, B830, H, R, MŽ, Sut, I, N, M, L pršn. ilgas. 1. K kuris nedidelio ilgio, striukas: Strubas drabužis, t. y. trum̃pas J. Neturėjau trum̃po rūbo, ilgiausiu paltynu apsvilkus, tai … Dictionary of the Lithuanian Language
Vytautas Merkys — (b. May 5, 1929 in Čivai, near Kupiškis) is a Lithuanian historian and a professor at Vilnius University. Biography Merkys graduated from Vilnius University s department of history and philology in 1951. In 1952 he began working at the Lithuanian … Wikipedia
